Vecums un darba tirgus — sarežģīts jautājums
Brīdī, kad cilvēkam jau ir pāri pusmūžam, iestājas tāds diezgan riskants un trauksmains laiks tieši karjeras jomā, jo tad stabilitāte var būt apdraudēta. Ja šajā vecumā nākas zaudēt darbu, tad atrast jaunu var būt ļoti sarežģīti. It īpaši, ja ir pirmspensijas vecums. Tad darba devēji labprātāk skatas uz jaunākiem kandidātiem. Lai gan diskriminācija vecuma dēļ nav pieļaujama, tomēr daba devējiem ir instumenti, kas ļauj izvairīties no gados vecāku darbinieku noalgošanas.
- Jābūt gataviem mācīties un mainīt profesiju
Tagad vairs nav iespējams visu mūžu nostrādāt vienā profesijā un iztikt ar vienu izglītību, kas iegūta pirms daudziem gadiem. Tagad tik strauji viss mainās, ka ir vajadzīga nemitīga attīstība, jauna pieredze, zināšanas un varbūt pat jauna profesija. Cilvēkam pusmūžā tas var būt liels izaicinājums. Bet tas ir veids, kā palielināt savu konkurētspēju darba tirgū.
Tāpat ir arī tādas profesijas, kas līdz ar modernizāciju vispār vairs nav nepieciešamas. Tad vienīgais veids, kā virzīties uz priekšu, nodrošināt sev iztiku, ir apgūt jaunu arodu.
Viens no lieliem izaicinājumiem noteikti ir modernās tehnoloģijas. Uzņēmumi modernizējas, tāpēc darbiniekiem jāspēj tam pielāgoties. Gados jaunākiem cilvēkiem tā nav problēma, bet senioriem tas ir nopietns solis, kas var prasīt zināmu piepūli. Ja darbinieks nevēlas un nespēj pielāgoties tehnoloģiju attīstībai, tad darba devējs var arī izlemt viņu nomainīt.
- Līdz ar pensijas saniegšanu jādod vieta jaunajiem
Loģiski būtu, ka tad, kad sasniedz pensijas vecumu, darba gaitas tiek pārtrauktas. Darba vieta tiek atbrīvota, lai notiktu rotācija darba tirgū, lai jaunieši var ienākt šajā sistēmā, lai viņiem būtu vakances.
Tomēr šis plāns stradā diezgan slikti. Vismaz Latvijā cilvēki arī pensijas gados joprojām strādā algotu darbu. Un vairumā gadījumu to diktē ekonomiski apsvērumi — pensijas ir tik niecīgas, ka ar tām nav iespējams iztikt. Liela laime, ja veselība ir tik laba, ka pensionārs var joprojām strādāt kādu sev piemērotu darbu, papildinot savu maciņu. Tomēr seniori taču ir pelnījuši atpūsties mūža nogalē, kā arī jauniešiem nevajadzētu cīnīties ar bezdarbu.
Nevar noliegt, ka ir arī tādi seniori, kur spītīgi turas pie savas darba vietas un nevēlas doties pelnītā atpūtā. Piemēram, izteikti tas ir izglītības jomā, jo varam redzēt, ka pedagogu vidējais vecums ir diezgan liels. Tomēr tieši šajā nozarē vajadzētu jaunus speciālistus, kuri strādā ar jaunām metodēm, ir radoši, aktīvi un mūsdienīgi domājoši.
- Ko darīt pēc darba gaitu pārtraukšanas?
Seniors beidz aktīvās darba gaitas un dodas pensijā. Ko tālāk? Sajūta, izkāpjot no darba tirgus, var būt diezgan biedējoša. Kas es esmu? Kas man tagad jādara? Kā es dzīvošu? Jautājumu ir daudz. Ir neziņa. Apjukums. Bailes no vientulības.
Paiet zināms laiks, kamēr seniors pielāgojas jaunam dzīves posmam. Kādam tas izdodas labāk, kādam ne tik labi. Cits krīt grūtsirdībā un atkarībās. Cits pārspīlēti pievēršas tuviniekiem, pat kļūstot uzmācīgs. Tomēr galvenais mērķis būtu, lai seniors ir aktīvs, dzīvespriecīgs, jūtas vajadzīgs, prot būt arī viens un justies emocionāli labi.
Nobriedušām personībām tas izdodas labāk. Un arī tiem, kuri nav bijuši pārāk līdzatkarīgās attiecībās ar dzīvesbiedru, visu savu dzīvi nav veltījuši tikai karjerai. Jo plašāks redzesloks, jo vieglāk veidot savu seniora ikdienu pozitīvu un aktīvu.
- Kad seniors nevar par sevi parūpēties
Bet ne vienmēr vecumā veselība ir tāda, ka sirmgalvis var pats par sevi parūpēties. Tāpēc nozīmīgs atbalsts ir mīloši tuvinieki, kā arī iestādes, kur tiek nodrošināta vecu cilvēku aprūpe. Arī tur var vadīt pilnvērtīgu ikdienu. Tagad arī pēc smagākām slimībām iespējams nodrošināt senioriem higiēnu, komfortu un atbalstošu vidi.