Kas ir darba līgums?

Kas ir darba līgums?

Darba līgums ir dokuments, ko darbinieks rakstveidā noslēdz ar darba devēju, kad stājas darba tiesiskajās attiecībās. Tas regulē savstarpējās attiecības starp darbinieku un darba devēju – nosaka tiesības un pienākumus, kas abām pusēm ir saistoši un obligāti pildāmi. Ikvienam, stājoties darba attiecībās, ir tiesības pieprasīt no darba devēja rakstveida darba līgumu. Darba likums paredz, ka darba līgums ir jāslēdz rakstveidā pirms darba uzsākšanas.

Kādu labumu nodrošina darba līguma noslēgšana?

Darba līgums rada drošību gan darba devējam, gan darbiniekam darba tiesiskajās attiecībās.
Darbiniekam tas dod iespēju kļūt par pilntiesīgu darba kolektīva locekli uzņēmumā un garantē, ka viņam tiks nodrošināta darba samaksa, veselībai droši un nekaitīgi darba apstākļi, sociālās garantijas, kā arī uz viņu attieksies uzņēmumā esošā Koplīguma noteikumi, kas darbiniekam paredz papildus labvēlīgākus kā darba, tā sociālās aizsardzības nosacījumus nekā noteikti darba līgumā. Tas arī nodrošina juridisku aizsardzību pret darba devēja patvaļu.
Darba devējam noslēgtais darba līgums dod aizsardzību pret nepamatotām darbinieku sūdzībām un tiesvedības procesu, pārkāpuma konstatēšanas gadījumā iespējas izvairīties no administratīvā soda, kā arī darba devējs tiek nodrošināts, ka darbinieks izpildīs darba devēja uzliktos pienākumus un rīkojumus.

Kādas detaļas tiek atrunātas darba līgumā?

Darba līgumā norāda:

1. ziņas par darba devēju un darbinieku,

2. darba tiesisko attiecību sākuma datumu,

3. darba tiesisko attiecību paredzamo ilgumu,

4. darba vietu,

5. darbinieka profesiju (arodu, amatu) un vispārīgu nolīgtā darba raksturojumu,

6. darba samaksas apmēru un izmaksas laiku,

7. noslēgto dienas vai nedēļas darba laiku,

8. ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma ilgumu,

9. darba līguma uzteikuma termiņu,

10. darba koplīgumu, darba kārtības noteikumus, kas piemērojami darba tiesiskajām attiecībām.

Darba līgumā vai amata aprakstā ir ļoti svarīgi sīki atrunāt tos pienākumus, kurus darbiniekam darba laikā jāveic. Tas ļaus izvairīties no darba devēja pārmetumiem par neizpildītiem pienākumiem, par kuriem, iespējams, puses nemaz nebija vienojušās.

Cik eksemplāros darba līgums ir jāgatavo?

Darba līgumu sagatavo divos eksemplāros. No tiem viens glabājas pie darbinieka, otrs – pie darba devēja. Slēdzot darba līgumu, svarīgi ir pieprasīt, lai darba devējs vienu līguma eksemplāru izsniedz darbiniekam. Ja viens darba līguma eksemplārs regulāri glabājas pie darbinieka, pastāv lielākas iespējas strīdus situācijās izvairīties no domstarpībām vai vienpusēja darba līguma normu skaidrojuma.

Kādas sociālās garantijas darbinieks zaudē, strādājot bez rakstveida darba līguma?

Strādājot bez rakstveida darba līguma, darbinieks zaudē sociālās garantijas slimības, maternitātes, paternitātes, bērna kopšanas, bezdarba, nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību, vecuma, invaliditātes un sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāves gadījumā.

Ko darīt, ja ir bijusi tikai mutiska vienošanās par darbu?

Ja darbinieks un darba devējs vai vismaz viena no pusēm ir uzsākusi veikt nolīgtos pienākumus, rakstveida formai neatbilstošam darba līgumam ir tādas pašas tiesiskās sekas kā rakstveidā izteiktam darba līgumam. Tiesa gan prakse rāda, ka gadījumos, kad bijusi tikai mutiska vienošanās, strīdus gadījumā darbiniekam ir ļoti grūti pierādīt, piemēram, to, ka darba devējs bija solījis par padarīto darbu maksāt 370 eiro, nevis tikai samaksātos 100 eiro, vai arī, piemēram, faktu, ka puses bija vienojušās par četru stundu darba dienu, nevis astoņu. Bieži vien konfliktsituāciju gadījumos darba devējs vispār noliedz, ka ar konkrēto darbinieku jebkad ir pastāvējušas darba attiecības, un noliedz savu pienākumu izmaksāt darba samaksu vai slimības naudu utt. Tāpēc sevi pasargāt darba attiecībās ir iespējams tikai noslēdzot rakstveida darba līgumu.

Kāpēc cilvēki dažreiz tiek nodarbināti bez darba līguma?

Gadījumos, kad darbinieks tiek nodarbināts bez darba līguma, darba devēja mērķis galvenokārt ir izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā. Darba devējs par nelegāli nodarbināto darbinieku nesniedz nekādas ziņas attiecīgajās valsts iestādēs. Darba devēji neveic arī nekādu darbinieka nostrādātā darba laika uzskaiti un algu maksā “aploksnē”, par ko darbinieks nekur neparakstās. Tādēļ bieži vien par darbinieka vienīgo iespēju pierādīt juridisko faktu par darba attiecību pastāvēšanu un piedzīt savu darba algu kļūst prasības celšana tiesā. Tas ir diezgan laikietilpīgs process un prasa īpašas zināšanas, un vairākumā gadījumos vienīgais pierādījums savu darba attiecību pastāvēšanas faktam ar darba devēju ir kolēģu liecības. Tiesa gan viņi bieži atsakās liecināt pret savu darba devēju.

Kāds ir sods par darbinieku nelegālu nodarbināšanu?

Pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.panta par darba līguma nenoslēgšanu rakstveida formā sods – fiziskai personai vai amatpersonai no trīsdesmit pieciem līdz trīssimt piecdesmit euro, juridiskajai personai — no septiņdesmit līdz tūkstoš simt euro. Vairāk skatīt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā – http://likumi.lv/ta/id/89648-latvijas-administrativo-parkapumu-kodekss#p-488655 .

Vai arī darbinieks tiek sodīts par strādāšanu bez darba līguma?

Soda sankcijas tiek piemērotas tikai darba devējam, jo viņa pienākums ir gādāt, lai rakstveidā tiktu noslēgts darba līgums. Cilvēki negrib strādāt bez darba līgumiem, to uzspiež darba devējs.

Vai darba līgums var ietvert dažādus līgumsodus?

Nevar, jo Darba likums neparedz nekādus naudas sodus, ne arī līgumsodus.

Vai darbiniekam ir tiesības strādāt vairākās darba vietās?

Darbiniekam ir tiesības slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav noteikts citādi. Darbinieka tiesības veikt darbu pie cita darba devēja var ierobežot tik lielā mērā, cik tas ir attaisnojams ar darba devēja pamatotām un aizsargātam interesēm. Līdz ar to darbiniekam ir tiesības strādāt vairākās darba vietās. Šajā gadījumā darba laiks netiek summēts un darbiniekam darba laika uzskaite tiek veikta katrā darba vietā atsevišķi.

Kādos gadījumos darba devējs var piedāvāt darba līgumu slēgt uz noteiktu laiku?

Darba līgumu uz noteiktu laiku var noslēgt, lai veiktu noteiktu īslaicīgu darbu, proti:

sezonas rakstura darbu;

darbu tādās darbības jomās, kurās darba līgums parasti netiek slēgts uz nenoteiktu laiku, ņemot vērā attiecīgās nodarbošanās raksturu vai arī attiecīgā darba pagaidu raksturu;

promesoša vai no darba atstādināta darbinieka aizvietošanu, kā arī tāda darbinieka aizvietošanu, kura pastāvīgā darba

vieta kļuvusi brīva līdz brīdim, kad tiks pieņemts darbā jauns darbinieks;

gadījuma darbu, kas uzņēmumā parasti netiek veikts;

noteiktu pagaidu darbu, kas saistīts ar uzņēmuma darbības apjoma īslaicīgu paplašināšanos vai ražošanas apjoma pieaugumu;

neatliekamu darbu, lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kuras nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;

bezdarbniekam paredzētu algotu pagaidu vai citu darbu saistībā ar viņa dalību aktīvajos nodarbinātības pasākumos vai darbu, kas saistīts ar aktīvo nodarbinātības pasākumu īstenošanu;

profesionālās vai akadēmiskās izglītības iestādes izglītojamā darbu, ja tas saistīts ar sagatavošanos darbībai noteiktā profesijā vai studiju virzienā.

Vai atšķiras noteikumi darbiniekiem, kuri strādā uz noteiktu un nenoteiktu laiku?

Atšķirības nav. Uz noteikta un nenoteikta laika darbiniekiem ir attiecināmi vienādi noteikumi.

Uz cik ilgu laiku var slēgt sezonas darba līgumu?

Ne ilgāku par 10 mēnešiem viena gada laikā.

Kādi ir visbiežākie darba devēja patvaļas veidi, pret kuriem darba līgums nodrošina juridisku aizsardzību?

Darba devējs neizmaksā darba samaksu (darba alga, piemaksas u.c.), prettiesiska darba tiesisko attiecību izbeigšana ar darbinieku.