Strādājot kopā, neizbēgami kaut ko uzzina arī par kolēģu privāto dzīvi. Un tāds notikums kā kāzas noteikti nepaliek nepamanīts, ja vien to tīšām nemēģina noklusēt no kolēģiem. Kā rīkoties, ja kāds no kolēģiem grasās iestūrēt laulības ostā?
Lai gan skaidru vadlīniju priekš šādiem gadījumiem nav, tomēr elementāra pieklājība prasa, ka cilvēku, kurš precas, kurš par to paziņo darba vietā, viņa kolēģi apsveic. Ja kolektīvs nav aicināts uz ceremoniju, tad būtu normāli, ka vēlāk darba vietā kolēģi jauno sievu vai vīru tomēr apsveic ar ziediem un kādu dāvanu. Vislabāk, ja to dara viss kolektīvs kopā, arī vadība oficiāli uzņēmuma vārdā apsveic. Parasti jau dāvina kādu dāvanu vai dāvanu karti, ziedus. Jāpadomā, lai pasniegtās dāvanas būtu dāvanas diviem, jo tas tomēr skaitās apsveikums abiem jaunlaulātajiem.
Bet jaunā sieva vai vīrs atnes kolēģiem torti un šampanieti, ar ko pacienāt.
Ja kolektīvā ir labas attiecības, ja viņi zina, kad un kur notiks ceremonija, var arī mesties kādā trakākā avantūrā un sarīkot vārtus, lai jaunajam pārim būtu vairāk jautru notikumu un atmiņu.
Vispār jau šo tēmu var skatīt arī plašāk. Kāzas ir tikai viens variants. Ir taču arī dzimšanas un vārda dienas. Būtu tikai normāli, ka kolektīvā un uzņēmumā ir iedibinātas kādas tradīcijas, pie kurām pieturas šādos gadījumos. Par to īstenošanu jādomā kādam no augstāk stāvošajiem darbiniekiem, kurš pārrauga kolektīvu vai arī brīvprātīgi ir uzņēmies atcerēties datumus, atgādināt par ziediem un dāvanu, ja tas ir ietverts tradīcijās.
Nebūs patīkami, ja vienu kolēģi svētkos apsveiks, bet par citu aizmirsīs. Tas tiešām neveicinās veselīgu un draudzīgu vidi darba vietā. Tāpēc daudz vieglāk, ja ir skaidras vadlīnijas, kā dažādu svētku gadījumā tiek sumināti kolēģi, lai pret visiem būtu vienlīdzīga attieksme. Tas liek justies kā pilnvērtīgam kolektīva loceklim, kuru pamana un novērtē, atceras viņa dzimšanas dienu un arī sumina kāzu dienā.