Darba drošība ir svarīga darba sastāvdaļa un darba drošības noteikumi nodrošina to, lai darbinieki neiekļūtu nelaimes gadījumos un varētu savu darbu paveikt bez traumām. Darba drošība pamatā tiek veidota dažādos darba drošības nolikumos un lielos uzņēmumos parasti darba ņēmējiem ir jāiziet cauri dažādām drošības apmācībām un jāizlasa vesela kaudze ar dažādiem papīriem, kur tad arī viss ir aprakstīts, ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Un lai gan lielos uzņēmumos kad jau ir nonākuši tirgus līdera statusā varētu būt pietiekoši līdzekļi, lai šādus uzstādījumus izveidotu, tomēr mazos uzņēmumos parasti jau tā ir darīt vairāk kā var paspēt un veltīt savu tā jau dārgo laiku šādu drošības papīru izveidei var nozīmēt uzņēmuma bankrotu. Tieši tāpēc arī šodien gribu mazliet vairāk parunāt par šo tēmu, kā mazos uzņēmumos vajadzētu mazāk dažādu uzstādījumu, un, kad uzņēmums izaug līdz noteiktam apjomam, tikai tad sākt prasīt no tā šādas lietas, kā darba drošība.

Protams ir saprotams, kāpēc mūsu valsts ir noteikusi dažādus darba kārtības un drošības standartus un tas viss ir saprotams, lai darbinieki neiekļūtu nelaimes gadījumos, bet mazā uzņēmumā ja šādi standarti ir jāizveido, tas aizņem daudz laika kura mazajiem uzņēmējiem jau tā ir par maz. Kad tiek veidots uzņēmums katra stunda un katra minūte ir svarīgas un tāpēc, manuprāt, mazajiem uzņēmumiem būtu jāļauj sākumā darboties bez šādiem drošības uzstādījumiem, jo tāpat jau ir ļoti liela iespēja, ka šis uzņēmums bankrotēs vēl nemaz tā kārtīgi nesācis darbu un, ja vēl tiek uzlikti šādi papildus nosacījumi tad šāda varbūtība ir vēl daudz lielāka! Mazajiem uzņēmumiem vispār būtu jāļauj darboties ar ļoti mazu birokrātiju un papīru kalniem, jo sākumā uzņēmējam ir pilnībā jākoncentrējas tieši uz sava produkta vai pakalpojuma izveidi un pilnīgi visa sava enerģija jāveltī šai nodarbei nevis citu darbu darīšanai. Tad, ja uzņēmums ir izaudzis līdz noteiktam apjomam vai arī tā turpmākā darbība vismaz pus gadam ir nodrošināta tad var sākt no uzņēmēja pieprasīt šādus papīrus un to izveidi, bet, kā jau teicu liela daļa uzņēmumu nemaz netiks līdz šādam posmam!

Darbā katrs cilvēks ir atbildīgs pats par sevi un tam būtu jābūt drošības pirmajam un vienīgajam nosacījumam, jo mēs taču neesam bērni kuriem būtu vajadzīgs paskaidrot ko drīkst un ko nedrīkst darīt, tāpēc šis koncepts par rakstiskiem noteikumiem ir pilnīgi nesaprotams, bet tas jau ir nācis pamatā no mūsu valsts un valstis vienmēr ir bijušas un būs birokrātiskas un tāpēc arī uzņēmējiem daudz labāk sanāk revolucionizēt dažādas industrijas un izdomāt daudz un dažādus jaunus projektus nevis tieši valdībām un valstīm.

Kas mūsdienās vispār ir drošs?

Šajā blogā mēs esam runājuši par dažādām drošības lietām sākot no ceļu satiksmes drošību un ugunsdrošību līdz pat kontracepcijas drošībai un tāpēc arī ir pienācis laiks parunāt par to, vai mūsdienu ātrajā un trakajā pasaulē vispār kaut kas ir tiešām drošs, vai tomēr viss ir nedrošs un mēs mēģinām samazināt nedrošības pakāpes izvēloties mazāko ļaunumu? Ja mēs paskatāmies uz to, kas notiek visā pasaulē varētu likties, ka pasaule paliek aizvien nedrošāka un nedrošāka un ziņu portālos mediji vienmēr rāda tikai un vienīgi slikto un tāpēc mēs arī domājam, ka pasaule vienmēr iet uz grunti un viss notiek aizvien sliktāk un sliktāk. Bet patiesībā nemaz tā nav un tieši otrādi parasti viss paliek aizvien labāks un labāks, pasaulē aizvien retāk notiek karš un cilvēki aizvien mazāk mirst no citu cilvēku rokas. Bet tas jau nenozīmē, ka viss ir drošs, tas parāda tikai to, ka drošības līmenis palielinās un nedrošība samazinās. Pamatā jau mēs visi nekas neesam drošībā un lai vai kā mēs mēģinātu tiekties uz drošību un paredzamu nākotni tā tas nekad nenotiks un vienmēr būs nejaušības efekts, kurā tad arī nav iespējams paredzēt, kas tad īsti notiks nākotnē un tāpēc arī par neko mēs nevaram būt pilnīgi droši.

Absolūta drošība ir tikai tāds koncepts, kurš nekas nebūs iespējams, bet mēs uz to varam aizvien vairāk un vairāk tiekties. Padomājiet, ja mēs salīdzinām dzīvi pirms 500 gadiem un tagad, tad noteikti, ka tagad dzīvot ir daudz drošāk, bet vienmēr pastāv aizvien jauni un jauni drošību apdraudoši spēki un lietas, no kurām tad arī mums ir kolektīvi jātiek vaļā. Un pat tad, ja mēs būtu spējīgi padarīt pasauli pilnībā drošu, tad un izskaustu negadījumus, tomēr tad arī vienmēr ir iespējamas dabas katastrofas, kuras mēs arī nemākam kontrolēt. Un pat tad, ja mēs iedomājamies laiku kad cilvēki mācētu kontrolēt dabu un vētras, orkāni un viesuļi vairs nenotiktu, un pat ja mēs iemācītos kontrolēt tektoniskās zemes plātnes, lai nerastos zemestrīces, tad tomēr vienmēr pastāv arī draudi no dažādiem asteroīdiem un komētām, kā arī vēl dažādām lietām, ko mēs nevaram iedomāties.

Tieši tāpēc arī pasaulē absolūta drošība nekad nebūs iespējama un tieši tāpēc var teikt, ka nekas pasaulē nav drošs, bet mēs varam visu laiku tiekties uz aizvien lielāku un lielāku drošību un izvēlēties izmantot un darīt lietas, kas ir drošākas kā citas alternatīvas. Piemēram, iegādājoties jaunu automašīnu mēs varam izvēlēties tādu, kurai ir ievietoti daudz vairāk gaisa spilveni un kurai ir daudz spēcīgāka šasija nekā auto, kuram nav šādas drošības ekstras un tāpēc arī tādā veidā mēs varam palielināt savu kopējo drošību. Bet nevajadzētu arī palikt pārāk drošam, jo daudzas no dzīves lietām, kas mums liek justies dzīviem ir nedrošas, kā, piemēram, alkohola lietošana, gumijlēkšana vai auto sacīkstes uz ledus. Tāpēc ir jāmēģina atrast balanss starp drošību un dzīvošanu!