Noteikti ikkatrs ir dzirdējis kaut ko par grāmatvedības bilanci. Grāmatvedības bilance ir viens no trim primārajiem uzņēmuma vai organizācijas finanšu pārskatiem. Kopā ar peļņas vai zaudējumu aprēķinu un naudas plūsmu, tie veido grāmatvedības pamatu, pēc kura var objektīvi noteikt uzņēmuma finansiālo stāvokli. Saprotot grāmatvedības bilanci var analizēt uzņēmuma spēju segt parādsaistības un spēju izpildīt ilgtermiņa finansiālās saistības, līdz ar to, ikvienam, kas kaut vai mazākajā mērā ir saistīts ar finansēm vai uzņēmējdarbību, būtu jāpārzina grāmatvedības bilances.
Pēc definīcijas, grāmatvedības bilance ir divdaļīga tabula, kuras vienā daļā ir atspoguļoti uzņēmuma vai organizācijas aktīvi bet otrā daļā pasīvi. Aktīvi parāda, kur uzņēmums izlieto iegūtos līdzekļus, bet pasīvi parāda šo līdzekļu iegūšanas avotus. Bilancē viss tiek izteikts naudas izteiksmē, lai atspoguļotu uzņēmuma pašreizējo finansiālo stāvokli.
Aktīvu kolonna parasti sastāv no divām grupām jeb posteņiem – apgrozāmie līdzekļi un ilgtermiņa ieguldījumi. Apgrozāmie līdzekļi ir, krājumi, debitoru parādi, īstermiņa finanšu ieguldījumi un naudas līdzekļi. Ilgtermiņa ieguldījumi ir nemateriālie ieguldījumi, pamatlīdzekļi un finanšu ieguldījumi. Bilancē aktīvi tiek izvietoti noteiktā secībā, proti pēc likviditātes pakāpes. Tas nozīmē, ka pirmie tiek rakstīti aktīvi, kurus īsākā laikā ir iespējams pārvērst naudas līdzekļos. Likvīdāki ir apgrozāmie līdzekļi. Tos ir vieglāk pārvērst naudā, jo ilgtermiņa ieguldījumi nav paredzēti pārdošanai. Arī paši apgrozāmo līdzekļi tiek kārtoti pēc likviditātes, proti, vislikvīdākie ir naudas līdzekļi un vērtspapīri, tad seko debitoru parādi un krājumi.
Pasīvi arī sastāv no divām grupām – pašu kapitāls un aizņemtais kapitāls. Pašu kapitāls ir akcijas un to emisijas uzcenojums, pamatkapitāls, papildus kapitāls, rezerves un iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa. Aizņemtais kapitāls ir ilgtermiņa saistības, kā, piemēram, vekseļi, parādi uzņēmumiem, nodokļi, sociālie apdrošināšanas maksājumi un īstermiņa saistības, kā, piemēram, avansi, darba algas, neizmaksātas dividendes.
Tā kā bilance rāda divas pretējas uzņēmuma finansiālā stāvokļa divas puses, proti resursus, kas pieder uzņēmumam un tiek izmantoti uzņēmējdarbībā un avotus, no kurienes šie līdzekļi nāk, pasīvu un aktīvu un kopējām summām vienmēr ir jābūt vienādām. Ja summas nesakrīt, visticamāk bilance nav sastādīta pareizi.
Kā tad īsti šo informāciju, kas norādīta grāmatvedības bilancē, izmantot? Pēc tās var noteikt uzņēmuma likviditāti un maksātspēju. Tie ir uzņēmuma finanšu stabilitātes radītāji. Pēc tiem var pateikt vai uzņēmums strādā stabili un spēj pildīt saistības vai nē. Piemēram, tekošās likviditātes koeficients (apgrozāmie līdzekļi / īstermiņa saistības) parāda, vai uzņēmumam ir pietiekami daudz aktīvu, lai varētu nosegt visas īstermiņa saistības. Maksātspējas koeficients (kopējas saistības / pašu kapitāls) parāda, kāda ir situācija ar aktīviem un saistību izpildi.
Visbiežāk grāmatvedības bilanci izmanto paši uzņēmēji, lai noteiktu, kāda ir pašreizējā finansiālā situācija uzņēmumā un kādus turpmākos lēmumus pieņemt, kā arī potenciāli kreditori un investori, lai pieņemtu lēmumu par savu finansiālo līdzekļu piešķiršanu vei nepiešķiršanu konkrētajam uzņēmumam. Būtībā pēc bilances var pateikt vai uzņēmuma ir potenciāls darboties un pelnīt naudu, vai arī tas ir lemts neveiksmei.
Patiesībā bilance ir viegli saprotams instruments, kas palīdzēs sekot līdzi jebkura uzņēmuma finanšu stāvoklim. Vienā nelielā tabulā ir apvienota visa būtiskākā informācija par uzņēmuma iespējām pildīt saistības un citiem būtiskiem aspektiem. Ja vēl bilance tiek skatīta kopā ar peļņa vai zaudējumu aprēķinu un gada pārskatu, ir iespējams iegūt pilnīgu un visaptverošu informāciju par uzņēmuma finanšu situāciju.