Mūsdienās grāmatveža profesija ir viena no pieprasītākajām, turklāt tā ir arī ļoti perspektīva, jo arī nākotnē grāmatvežiem darbavietas būs nodrošinātas. Jebkurā nopietnā uzņēmumā ir nepieciešams vismaz viens grāmatvedis un visticamāk tā tas būs arī nākotnē. Attīstoties uzņēmējdarbībai, pieaug nepieciešamība pēc grāmatvežiem, turklāt šī ir arī diezgan labi apmaksāta profesija. Tas viss noteikti izklausās pat ļoti vilinoši, taču kļūt par grāmatvedi nav viegli. Kas ir jādara, lai kļūtu par grāmatvedi un kāda ir šīs profesijas specifika?
Pirms vispār sākt domāt, kā kļūt par grāmatvedi, ir jāsaprot, ko īsti grāmatvedis dara? Daudzi, kas ar šo profesiju nav pazīstami, vēlas kļūt par grāmatvežiem tikai tāpēc, ka viņi uzskata grāmatveža darbu par ļoti vieglu. No malas tā varbūt arī izskatās – grāmatvedis visu dienu sēž pie datora un rakta ciparus. Fiziski šis darbs patiešām ir ļoti viegls, taču tas ir psiholoģiski grūts un arī prasa ļoti daudz zināšanas un praktisko pieredzi. Īsumā, grāmatvedis fiksē visus uzņēmuma finanšu darījumus un veic vajadzīgos aprēķinus, piemēram, aprēķina darba algas, aprēķina nodokļus, aprēķina produkcijas pašizmaksas un veic daudz un dažādu citu aprēķinu.
Jāsaprot gan, ka grāmatveža darbs lielos un mazos uzņēmumos ir ļoti atšķirīgs. Mazā uzņēmumā grāmatvedis pārvalda visas finanses un ir atbildīgs par uzņēmuma kopējo finanšu reģistrēšanu un dažādu nepieciešamo aprēķinu veikšanu, bet lielās firmās grāmatvežu darbs ir konkrētāks, jo vienā uzņēmumā strādā vairāki grāmatveži, vairākos līmeņos. Parasti ir galvenais grāmatvedis, kas atbild par kopējo grāmatošanu un uzņēmuma vispārējām finansēm. Galvenā grāmatveža pakļautībā strādā citi grāmatveži, kuriem katram ir savi pienākumi, piemēram, viens atbild par kasi un algu aprēķināšanu, cits veic dažādas operācijas ar valūtām, un vēl kāds atbild par apgrozāmajiem līdzekļiem. Kombinācijas un grāmatvežu pienākumi lielos uzņēmumos var būt ļoti atšķirīgi, turklāt, arī šiem grāmatvežiem var būt dažādu kategoriju palīgi, kas veic grāmatvežu uzdotos uzdevumus.
Tātad, grāmatvedis nav viena konkrēta profesija, kas pieprasa noteiktu izglītības, pieredzes un apmācības līmeni. Grāmatveži veido karjeru pamazām, bet kas tad īsti ir vajadzīgs, lai šo karjeras kāpumu uzsāktu. Pamatā ir divi varianti – censties izsities ar izglītību vai pieredzi. Lai kļūtu par grāmatvedi jebkurā gadījumā ir jābūt attiecīgai izglītībai, taču grāmatvežus apmāca dažādās izglītības iestādēs, piemēram, kursos, profesionālajās vidusskolās un augstskolās. Protams, grāmatvedis, kurš pabeidzis 30 stundu kursus, zināšanu līmenī nav pielīdzināms grāmatvedim ar maģistra grādu, taču abiem kandidātiem ir iespējas kļūt par grāmatvežiem.
Grāmatvedim ar profesionālo izglītību vai izietiem grāmatvedības kursiem noteikti būs jāsāk no pašas apakšas, proti, jāstrādā par grāmatveža palīgu. Sākumā, visticamāk, būs jāiegūst prakses vieta kādā uzņēmumā un tā, no apakšas lēnām jāvirzās uz augšu. Par galveno grāmatvedi lielā uzņēmumā, gan visticamāk viņš strādāt nevarēs, jo šī vieta tomēr pieprasa atbilstošu izglītības līmeni. Grāmatvedim ar augstāko izglītību, gan ir labākas izredzes. Pilnībā bez pieredzes arī darbu iegūt nebūs iespējams, bet jau studiju laikā ir iespējams iegūt labu prakses vietu un pēc tam censties virzīties uz augšu jau no grāmatveža pozīcijas nevis grāmatveža palīga pozīcijas.
Vai par grāmatvedi kļūt ir viegli? Noteikti nē. Tā ir profesija, kas prasa gan atbilstošas zināšanas, gan pieredzi, un visticamāk paies vairāki gadi, kamēr grāmatvedis iekārtosies darbā, kas patiešām ir labi apmaksāts un prestižs, taču, ja grāmatvedība ir lieta, kas jūs patiešām interesē, tad lielajiem informācijas apjomiem un grūtajam ceļam pa karjeras kāpnēm nevajadzētu jūs atturēt.