Uzņēmumi, kuriem jākārto divkāršā ieraksta grāmatvedība, reti var iztikt bez profesionāla grāmatveža pakalpojumiem. Tas ir ļoti atbildīgs un arī laikietilpīgs darbs, kas prasa specifiskas zināšanas, kādas parasti ir tikai tiem, kas ir speciāli mācījušies grāmatvedību. Pat tad, ja uzņēmējs pats šo to zina par finansēm, visticamāk izdevīgāk vienalga būs vērsties pēc palīdzības pie profesionāļa, jo viņš šo darbu paveiks daudz ātrāk un kvalitatīvāk. Tātad, ir skaidrs, ka jebkuram uzņēmējam, visticamāk, grāmatveža pakalpojumi būs nepieciešami, tikai paliek izvēle – algot savam uzņēmumam patstāvīgu darbinieku, vai arī izmantot ārštata grāmatveža pakalpojumus?
Vispirms, jāsaprot, kāda ir atšķirība starp šiem abiem variantiem. To, kas ir algots darbinieks, visi droši vien saprot. Tas ir patstāvīgs uzņēmuma darbinieks, kurš strādā konkrētu slodzi un par to saņem konkrētu mēneša samaksu. Darba samaksas apjoms un aprēķināšanas kārtība ir norādīta darba līgumā, taču pieņemot grāmatvedi darbā, uzņēmējs uzņemas veidot ar viņu tiesiskas un patstāvīgas darba attiecības. Ārštata grāmatvedis, savukārt, pats ir uzņēmējs vai arī algots darbinieks kādā grāmatvedības firmā. Šādā gadījumā, uzņēmējs, nevis uzņemas darba attiecības ar grāmatvedi, bet gan nepieciešamības gadījumā pērk viņa pakalpojums. Jāsaprot, ka karam variantam ir savas priekšrocības jeb trūkumi.
Galvenā priekšrocība ārštata grāmatveža algošanai ir tāda, ka jāmaksā tikai par padarīto darbu. Proti, ja grāmatvedis tiek algots patstāvīgi, tad viņam ir jāmaksā neatkarīgi no tā, cik daudz darba viņš padara. Ja uzņēmumam ir tukšais periods, kura laikā nav aktīvi jāveic grāmatvedības uzskaite un jāveic citi pienākumi, uzņēmējam vienalga būs jāmaksā līgumā noteiktā summa. Vēl būtiska priekšrocība ir tā, ka uzņēmējam nav jāsatraucas par dažādām sociālajām garantijām un darbinieku tiesību ievērošanu. Piemēram, ja algots grāmatvedis saslimst vai aiziet dekrētā, uzņēmējam ir steidzami jādomā kāds risinājums, kā grāmatvedi aizvietot, turklāt viņam ir arī jāmaksā par darbinieku viņa prombūtnes laikā. Savukārt, ja saslimst ārštata grāmatvedis, tad uzņēmējs vienkārši var noalgot kādu citu, turklāt viņam nav jāsedz nekādas izmaksas par viņa slimošanu. Vēl ir arī dažādi praktiski ieguvumi, piemēram, nav nepieciešamība iekārtot atsevišķas telpas grāmatvedim un pirkt biroja tehniku, jo ārštata darbinieki strādā savos birojos un ar savām iekārtām. Arī nodokļi šādā gadījumā jāmaksā mazāki, jo nav jāveic sociālās iemaksas per darbinieku.
Ārštata grāmatveža algošanai nenoliedzami ir daudz plusu, tomēr arī patstāvīga grāmatveža algošanai ir savas priekšrocības. Pats svarīgākais pluss, ko novērtē ļoti daudzi uzņēmēji ir tas, ka šādā gadījumā visas finanšu informācija paliek konfidenciāla. Ārštata grāmatvedis tomēr strādā cita uzņēmēja vai pats savās interesēs, līdz ar to informācija tiek izpausta uzņēmumam nepiederošai personai. Otrkārt, ja grāmatvedis visu laiku strādā vienā uzņēmumā, viņš adaptējas tā vajadzībām un visu savu uzmanību var veltīt šim vienam darbam, kas būtiski uzlabo darba kvalitāti. Visbeidzot, šādā veidā grāmatvedis ir tiešā kontaktā ar uzņēmēju. Uzņēmējam ir iespēja kontaktēties ar grāmatvedi katru dienu un uzdot visdažādākos jautājums, kas saistīti ar uzņēmuma finansēm. Ārštata grāmatvedis sniegs konsultācijas tikai tajā laikā, kad viņā ir noalgots.
To, kuras priekšrocības ir svarīgākas, katram uzņēmējam ir jāizvērtē pašam. Mūsu ieteikums būtu izvēlēties algot patstāvīgu darbinieku tad, ja uzņēmējs var viņam nodrošināt pietiekamu darba apjomu. Nav jēgas maksāt darbiniekam, kurš strādā vien pāris stundas dienā. Savukārt, ārštata grāmatvedis būs labākā izvēle tiem, kas paši var parūpēties par sava uzņēmuma finanšu kārtošanu ikdienā, taču ir nepieciešamas dažas konsultācijas un atsevišķu darbu izpilde.